Meklēšanadetalizēti

Cenu indekss dzīvokļiem Rīgā

- 578 EUR/m² - tipveida dzīvokļu indekss
+0.9% - izmaiņas mēnesī

- 1587 EUR/m² - jauno dzīvokļu indekss
+1.6% - izmaiņas ceturksnī

Valūtu kursi pret LVL

EUR 0.702804
USD 0.529000
RUB 0.017800
CNY 0.084100

Kredītu kalkulators

Twitter Facebook linkedin draugiem.lv rss

Dr. Matiass Hārders

Ķīlē dzimušaias vācietis Matiass Hārders jau 20. gs. 80. gadu vidū pievērsies fotogrāfijai, tās vēsturei un mūsdienu attīstības tendencēm, kā rezultātā 2002. gadā ieguvis doktora grādu, aizstāvot darbu par Valtera Hēges (Walter Hege) un Herberta Lista (Herbert List) fotogrāfijām. Šis darbs apbalvots ar Vācijas Fotogrāfijas savienības piešķirto Ēriha Štengera balvu.

Lai gan doktors M. Hārders pats nav profesionāls fotogrāfs, savas zināšanas viņš izmantojis un joprojām izmanto, rīkojot visdažādākās izstādes un foto pasākumus (piemēram, „raum_bild” Berlīnes Jaunajā mākslas savienībā; vācu fotogrāfa Štefana Mozes (Stefen Moses ) retrospektīvo izstādi; grieķu fotogrāfa Nellija (Nelly) retrospektīvo izstādi; izstādi „portrait: berlin. contemporary photography” Plaza galerijā, Tokijā u.c.) , kā arī lasot lekcijas par fotogrāfiju un tās vēsturi Berlīnes brīvajā universitātē.

2002.-2004. gadā M. Hārders strādājis Berlīnes Laikmetīgās mākslas centrā, kur rīkojis vairākus mūsdienu mākslas un fotogrāfijas pasākumus, tostarp arī strādājis ar latviešu fotogrāfes Intas Rukas darbiem. Patlaban M. Hārders pilda kuratora pienākumus pasaulslavenā fotogrāfa Helmuta Ņūtona fondā.

Šo fondu 2003. gada nogalē, neilgi pirms savas nāves, vēl dibinājis pats pasaulslavenais fotogrāfs Helmuts Ņūtons, novēlot to nepārvērst par „mirušu muzeju“, bet gan attīstīt kā „dzīvu organismu“. Pildot fotogrāfa vēlmi, M. Hārders fondam atvēlētajās telpās arī šodien rīko dažādus pasākumus, izstāde daudzveidīgās H. Ņūtona kolekcijas, kā arī aicina piedalīties izstādēs mūsdienu autorus.

 
Aizliegta informācijas pārpublicēšana no mājas lapas www.latio.lv bez Latio rakstiskas atļaujas.
Lapas dizainā izmantoto fotogrāfiju autors: Andris Šmits.
Lapā izmantoti Valsts Adrešu reģistra Adrešu klasifikatora dati, © Valsts zemes dienests.